Domiņas no mammas kalendāra ”52 nedēļas labsajūtai”:

* Atceros padomu – paelpot ar labo nāsi. Aizspiežu kreiso, un rāmi velku gaisu. To dēvē par Saules elpošanu. Šādi gūst spēku un radošo enerģiju.

* Ziemas vakari ir kā radīti, lai smeltu spēku atmiņās. fotogrāfijās, jaunības dienu vēstulēs, piedzīvojumos. Tas ļauj atkal izplest spārnus.

* Svarīgi turēt taisnu muguru. brīdī, kad garastāvoklis apmet kūleni, iztaisnojos. Jūtu – dzīvesprieks atgriežas, pieaug pašapziņa, ticība saviem spēkiem.

* Kā gan varu īgņoties par mīļetāju dienu, vīpsnāt par sārtu sirsniņu jūru, ja tieku pārsteigta ar koši ziedošu puķpodiņu. Paldies tev, Valentīn!

* Nogaidi! Šādu zīmīti nolieku acu priekšā, pielīmējot pie datora. Ja nesasteidzu notikumus, bieži vien rodas jauns risinājums – labāks un vērtīgāks par ierasto.

* Negatīvā informācija iekarojot prātu daudz vieglāk nekā pozitīvā. Trenējos ar vērtīgiem tekstiem, labiem vārdiem un domām. Tas patiešām ir spēks!

* Pateiktais vārds spējot desmit sekundēs pacelties debesīs! Apraujos pusvārdā. Negribu piesārņot Visumu. Klusums ir vērtīgs.

* Radinos darīt skaistus savus rītus – eju gulēt pareizi. Prātā atritinu aizvadīto dienu – izvērtēju, kā mācēju to nodzīvot, kā piepildīt. Visas domas virzu uz izdošanos.

* Ir tās teiciens: noslaucīt savu ielas pusi. Ja izraisās strīds, necenšos vainot otru, arī attaisnot ne. Uzņemos atbildību vienīgi par savu daļu, jo tikai to spēju iespaidot.

* Pilsētniekam, esot laukos, pulksteni jāliek malā. Saule uzlec un noriet, atliek tikai dzīvot viducī. Vērot, just un baudīt.

* Prieks par otra veiksmi dara pasaulei zināmu: arī ar mani var notikt kaut kas tikpat labs. Priekā ir spēks.

* Neko nevajag taupīt īpašam gadījumam. Tas jau ir klāt, tieši šobrīd! Izbaudām mirkli, kas dots kā dāvana.

* Iespēja izvēlētiesir gandrīz vienīgais, kas mums patiesi pieder. Darīt vai ne, pieņemt vai noraidīt.

* Recepte stiprākai pašapziņai. Ņem fotogrāfiju, kurā sev patīc. Iedomājies, ka jūties kā tolaik. Skaties bildē kā spogulī. Attēla nospiedumu noguldi domās.

* Vēl mācos pirmajā klasē šādā gudrībā: atļauties darīt to, kas patīk, kas vajadzīgs tieši man. Un nejusties par to vainīgai.

* Aiz gara laika gribas uzēst? Nenašķējies, bet iemet krājkasītē santīmu! Tas saasina uzmanību. Jo vairāk naudiņas, jo labāka oma – liekie grami neuzkrājas.

* Doties pārgājienā ir vērtīgi ne vien tādēļ, ka izkustamies svaigā gaisā. Viss šķiet vienkāršāk, iztiekam ar mazāk ērtībām. Ieguvums – vieglāk tveram dzīvi.

Labi, man apnika. Bet nu domiņas labas, protams. Varbūt kaut kur pat nedaudz banālas, jo atklausītas, bet labāk biežāk atcerēties ko vērtīgu, kas spēj celt dzīves kvalitāti.