Grēkoju. Vēl joprojām jūtu patīkamo cukura garšu mutē no Austrumu saldumiem… Ah! Sasodīts. Un vakar apēdu halvu apm. 70 gr. Bet rīt maniem grēkiem tiks pielikts punkts. Tiesa, es braukšu pie māmiņas mīļotās un viņas ražotā ēdienkarte nepavisam nav dikāniska. Bet šodien jānodod viņai pāris instrukcijas, jo rasolu un bagātīgā devā eļļas ceptas kotletes es netaisos ēst, nē… Ja bez saldumiem iztikt ir ļooooti grūti, tad bez rasola un kotletēm, vismaz pagaidām, mierīgi. Tāpat arī bez maizes, kartupeļiem, rīsiem, pupām, makaroniem, siera utt. Vienu vakaru gan, kad draugs mielojās manā degungalā ar griķiem un manas mammas marinētajiem gurķīšiem, gandrīz nenoturējos. Griķi taču ir lieliski (un ar gurķīšiem – nāvējoši lieliski).

Pēc vakardienas halvas grēka svars par pārsimts gramiem uzkāpis, nez, kāds tas būs rīt no rīta. Katrā ziņā rīt būšu laba meitene. Koncentrēšos uz 2 gadus nesatikto brālēnu un dažām citām lietām, kāpēc es tur braucu (turklāt tā būs tikai 1 diena).