piedod, S, ka neaizbraucu  ar tevi stopēšanas ceļojumā jau pavasarī, kad tu to vēl vēlējies (un kad tu to vēl vēlējies darīt ar mani). piedod, ka, pēc mēneša manis ignorēšanas agresīvi reaģēju uz tavu dīvaini pašlepno atteikumu. piedod, ka tu mani pēc tam turpini ignorēt. piedod, ka pēdējā tikšanās reizē paņēmi vienu no manām mīļākajām grāmatām un šķiet, nemaz nedomā atgādāt to atpakaļ. piedod, ka pēc kāda laika, kad saņemšos, es mērķtiecīgi meklēšu kontaktu ar tevi, lai tiktu pie tās atpakaļ. piedod, ka esmu izlēmusi izsvītrot tevi no savas turpmākās dzīves (jo no tagadējās jau mani esi izsvītrojusi tu). piedod, ka vēl joprojām šad tad uzšķiru tavu bloga lapu, no šī refleksa cenšos atradināties. piedod, ka uzticējos tev un līdz ar to vainīgā pie tā, ka man ir smagi un skumji, skatoties uz to, kas palicis pāri no mūsu attiecībām, esmu tikai un vienīgi es.