Biju pie zobārsta un jāsaka, ka gaidot stundu rindā kopš sava pieraksta laika, es diemžēl nespēju piekopt kādu no iepriekšējā ierakstā minētajām labajām domiņām. Sēdēju un dusmojos, citādāk nespēju. Jo gribējās tikt uz Rīgu pēc iespējas ātrāk, nevis plānotās pusstundas vietā pavadīt tur pusotru stundu. Bet tas tā.

Pārmaiņas. Izmisīgi vajag pārmaiņas. Un to nesaku par sevi. Par viņu. Reizē šī smacīgā, nekur nevedošā iestagnēšana dziļi skar arī mani. Grūti izturēt vienu un to pašu ainu katru dienu. Turklāt arī dzīvoklī nekas uz priekšu nenotiek, jo viņam nav darbs un viņam nav naudas, bet es viena nespēju sponsorēt šī dzīvokļa, kas man nepieder, pārmaiņas. Runāju par to ar viņu nesen. It kā piekrīt, it kā jā. Saprotu, ka reāli jārīkojas man, jo pats viņš darbu, ko īstenībā darīt nemaz negrib, meklēt viņš netaisās. Bet kaut kas jādara, vismaz kaut ko jaunu iemācīsies, satiks jaunus cilvēkus, pamainīs sev ikdienu un vidi apkārt. Jo viss, ko viņš redz, ir dators (ok, tur viņš vingrinās un mācās savas lietas, bet tāpat), kaķis un es. Un  vēl mamma ar omi pa reizei. Kas tā par dzīvi?

Tā nu ir. Būs citādāk.

Domiņas no mammas kalendāra ”52 nedēļas labsajūtai”:

* Atceros padomu – paelpot ar labo nāsi. Aizspiežu kreiso, un rāmi velku gaisu. To dēvē par Saules elpošanu. Šādi gūst spēku un radošo enerģiju.

* Ziemas vakari ir kā radīti, lai smeltu spēku atmiņās. fotogrāfijās, jaunības dienu vēstulēs, piedzīvojumos. Tas ļauj atkal izplest spārnus.

* Svarīgi turēt taisnu muguru. brīdī, kad garastāvoklis apmet kūleni, iztaisnojos. Jūtu – dzīvesprieks atgriežas, pieaug pašapziņa, ticība saviem spēkiem.

* Kā gan varu īgņoties par mīļetāju dienu, vīpsnāt par sārtu sirsniņu jūru, ja tieku pārsteigta ar koši ziedošu puķpodiņu. Paldies tev, Valentīn!

* Nogaidi! Šādu zīmīti nolieku acu priekšā, pielīmējot pie datora. Ja nesasteidzu notikumus, bieži vien rodas jauns risinājums – labāks un vērtīgāks par ierasto.

* Negatīvā informācija iekarojot prātu daudz vieglāk nekā pozitīvā. Trenējos ar vērtīgiem tekstiem, labiem vārdiem un domām. Tas patiešām ir spēks!

* Pateiktais vārds spējot desmit sekundēs pacelties debesīs! Apraujos pusvārdā. Negribu piesārņot Visumu. Klusums ir vērtīgs.

* Radinos darīt skaistus savus rītus – eju gulēt pareizi. Prātā atritinu aizvadīto dienu – izvērtēju, kā mācēju to nodzīvot, kā piepildīt. Visas domas virzu uz izdošanos.

* Ir tās teiciens: noslaucīt savu ielas pusi. Ja izraisās strīds, necenšos vainot otru, arī attaisnot ne. Uzņemos atbildību vienīgi par savu daļu, jo tikai to spēju iespaidot.

* Pilsētniekam, esot laukos, pulksteni jāliek malā. Saule uzlec un noriet, atliek tikai dzīvot viducī. Vērot, just un baudīt.

* Prieks par otra veiksmi dara pasaulei zināmu: arī ar mani var notikt kaut kas tikpat labs. Priekā ir spēks.

* Neko nevajag taupīt īpašam gadījumam. Tas jau ir klāt, tieši šobrīd! Izbaudām mirkli, kas dots kā dāvana.

* Iespēja izvēlētiesir gandrīz vienīgais, kas mums patiesi pieder. Darīt vai ne, pieņemt vai noraidīt.

* Recepte stiprākai pašapziņai. Ņem fotogrāfiju, kurā sev patīc. Iedomājies, ka jūties kā tolaik. Skaties bildē kā spogulī. Attēla nospiedumu noguldi domās.

* Vēl mācos pirmajā klasē šādā gudrībā: atļauties darīt to, kas patīk, kas vajadzīgs tieši man. Un nejusties par to vainīgai.

* Aiz gara laika gribas uzēst? Nenašķējies, bet iemet krājkasītē santīmu! Tas saasina uzmanību. Jo vairāk naudiņas, jo labāka oma – liekie grami neuzkrājas.

* Doties pārgājienā ir vērtīgi ne vien tādēļ, ka izkustamies svaigā gaisā. Viss šķiet vienkāršāk, iztiekam ar mazāk ērtībām. Ieguvums – vieglāk tveram dzīvi.

Labi, man apnika. Bet nu domiņas labas, protams. Varbūt kaut kur pat nedaudz banālas, jo atklausītas, bet labāk biežāk atcerēties ko vērtīgu, kas spēj celt dzīves kvalitāti.