Lai gan ārā bija skaisti, lai gan viss burvīgi norisinājās šajā saulainajā, žilbinošajā, bet patīkami remdenajā dienā, mani ārā nevilka. Es pavisam mierīga un priecīga pavadīju šo skaistumu iekštelpās, mūsu vienistabas dzīvoklī kopā ar kaķi un draugu, kuru arī nepavisam nekur nevilka, tikai datorspēles, seriāli, bildes un tamlīdzīgi. Tā var, ja ir balkons, uz kā iziet tādās dienās kā šī.

Man tas ir jāizdara. Man ir jāizlasa Dostojevskis. Nu, viena tā grāmata, ko iesāku. 149.lpp tikai (no 554). Šodien tikai 2 lpp izlasīju. Vispār jau interesanti. Ja es mirtu nost, nelasītu. Nekad nebiju lasīju Dostojevski, tad nu redz, kur iespēja izlasīt kaut ko no viņa.

Es gribu brīvprātīgo darbu. Tādu vislabāk pāris mēnešus ilgu. Pietiktu kaut ar vienu mēnesi, varbūt tā būtu pat labāk. Gribu iegrimt citā kultūrā un izbaudīt kaut nelielu eksotisku kokteili, iepazīstoties ar dažādu tautību cilvēkiem, runājoties un uzklausot viņus, sadarbojoties, un izjust dzīvi caur šo prizmu.