Man ir vēl kāda draudzene. Un šai draudzenei ir draugs – mīļotais puisis. Un dažkārt, kad es tā iegrimstu pārdomās par savu nožēlojamo dzīvi, kurā grūti man vienai uzdrošināties darīt trakas lietas, lai gan nenormāli gribās tās trakās lietas, es nožēloju, ka S nav J – ka mana draudzene nav viņas puisis, ar tādu raksturu. Jo viņas draugs reāli ir piedzīvojumu meklētājs, avantūrists, ceļotājs un aktīvists. Un tieši tāda draudzene man būtu vajadzīga, lai kopā pastopētu pa Eiropu vai tamlīdzīgi. Ja es to darītu divatā ar J, tas būtu pārāk dīvaini, bet S nav tāda, viņa ir maza, mīļa mājas sēnīte, un ja viņai nebūtu J, es domāju, ka viņas dzīve nebūtu tomēr tik interesanta. Tā nu ir, mēs katrs es citādāks, un cilvēki, ko satiekam savā dzīvē, mūs spēj ļoti papildināt, iedot ko vēl klāt. Bet nu stāsts ir tāds, ka mans puisis toties nav kā J, viņš drīzāk ir kā S, hehe. Un tad nu mēs te sanākam tādi divi baigie pāri. Bet nu vīriešiem jau patīk dominēt, tādēļ man grūti viņu pierunāt uz it kā pārāk lielām trakulībām, toties J gan izdodas visai bieži S izvilkt no mājas. Nu, ko man (trakai) sievietei iesākt??