tik jauks rīts. jocīgs. jo šodien agri cēlās Emīls un uz darbu gāja viņš, nevis kā ierasts, es. šodien man brīvdiena, bet viņam sākusies pirmā oficiālā darba diena. tikai 5 mēneši un atrasts darbs, kurš patīk. šie 5 mēneši gan bija nedaudz dīvaini un pat nogurdinoši, tik labi, ka ir šādas pārmaiņas.
diemžēl šodiena nepieder pagalam man, ir arī šādi tādi plāni, kas paredz izkustēšanos tālāk par savu rajonu un runāšanu ar svešiem cilvēkiem. negribās nekur braukt, bet jābrauc, citādāk jau pie jauna darba netikt, kaut vai tas būtu tikai pagaidu darbs. ar kaut ko jau jāsāk. un vispār redzēs, kas un kā.
katrā ziņā jaunajā gadā man beidzot būs savs plānotājs, ko arī beidzot izmantošu. tomēr šā un tā jāsaplāno sava ikdiena, citādāk tur var aiziet viss pa burbuli. sākšu draudzēties ar plāniem un plāniņiem. jo domu daudz, ko gribās un vajag izdarīt, tikai kaut kā nevedas ar uzsākšanu. pirmais jau tas grūtākais posms. kaut vai cimdu adīšana. adu slinki un ne īpaši ar aizrautību, jo sākumā jau uzreiz nepadodas. šur tur kļūdas, jāatārda atpakaļ, tad kaut kur jāpapiņķerējas vairāk. trakums. bet visam vajag pacietību un mērķtiecību un tajā mirklī, kad aiziet kā smērēts beidzot, iepatīkas tā lieta. tak ar visu tā.
labi, beigšu bārstīt savas ne īpaši literāri augstvērtīgi noformētās domas. eju dušoties. pat, ja brīvdiena (un dzīvoklis man vienai), nav laika slaistīties.