vienīgais, kas mani spētu glābt, ir pārmaiņas. visa kā pēdējā laikā dikti par daudz. ikdienas, darba, kas neiepriecina mani vairs, strīdu, bezjēdzīgu asaru. personiskajās attiecībās trūkst spēka vingrināt mēli un visu laiku stāstīt par to, kā man pietrūkst, kārtējo reizi pretī saņemot strīdu tikai uzdrošināšanās dēļ. bet vispār dzīvē.. tur ir gluži tā kā vakar, man sēžot pie stikliņiem – es, viena, klusa, blāvas gaismas atspulgā sēžu pie galda, kas nav mans, uz kā nav mans, bet blakām meitenes mugura, kuras mute priecīga un sajūsmināta stāsta citas ausīm par savu dzīvi akadēmijā, studijām, brokastīm, un vispār viss ir lieliski. tas liek manai grūtsirdībai izplest savas ziloņa ausis vēl lielākas, tādas ar kurām var lidot – uz purvu visdrīzāk, kur izlēmīgi nogrimt. un es pati šīs grūtsirdības un šī dzīvesprieka priekšā kā mazs, tukšs caurums, kurā nekā nav, ar ko neko iesākt. nekas neko.
vienīgais, kas mani spētu glābt, ir pārmaiņas. un kaut kas jauns. kaut vai tikai fiziskajā aspektā. un tikai tajā, kas attiecas uz mani vienu – manā ķermenī un tajā, kas liekams klāt tam. jo diemžēl uz dižām interjeriskām pārmaiņām cerēt nav ko. tur atkal būs būt lielai mēles izvingrināšanai, līdz varbūt kaut kas notiks, piemēram, vismaz atļaujas došana, ja ne palīdzēšana.
par darba pārmaiņām jeb darba maiņu jau vien atbildīga esmu tikai un vienīgi es. bet tā ir lieta, kur es traucēju pati sev. jāpārkāpj, jāuzkāpj un tad. vai arī kā K teica – vienkārši aizsūti CV un redzēs, kas notiks. pat vienkārši to es nedaru jau vairākus mēnešus.
kaut kas jauns būtu arī jauna vaļasprieka ieviešana dzīvē, kam es arī jau garīgi un finansiāli briestu kādu laiku. pirms tā īstenošanas man būtu jāuzkrāj arī šādas tādas zināšanas, lai piemērotāk varētu izvēlēties to manu svarīgo instrumentu un vispār tā pamatīgi iebraukt visā šajā pasaulē. principā jau tas nav pat vien tāds vaļasprieks, bet gan reizē mērķis, ko esmu sev uzstādījusi un gribu sasniegt. kad beidzot būšu sākusi darboties ar to lietu, noteikti sajutīšu arī savu dzīvi nedaudz jēgpilnāku.
bet jāiesāk ar tīri fiziskām pārmaiņām, lai tās ir kā pirmais pakāpiens uz citādāku, skaistāku un priekpilnāku dzīvi. griezt.