mans kategorisms ir dažkārt ir tik kaitinošs man pašai. tas, ka redzu kategorijās melns un balts. bet nu ir taču cilvēki, kas ar desmito piegājienu beidzot spēj kārtīgi nokaitināt un tad neatliek nekas cits kā ieslēgt kategorisma mašīnu. un tagad es jūtos kā būtu tikko izslēgusi kādu no savas dzīves. kādu, kas senāk mēdza būt labs draugs, bet uz kuru paļauties – tas ir absolūts zero.

vispār jau smagi.