haha, sataisījusies gleznot, lielā māksliniece. tik sen nav ota cilāta, ka neesmu lietas kursā par to, kas pašai ir un kas nav. un ko gan var darīt bez baltās krāsas un okera? nu neko. tikai žēl, ka brīvais vakars netiks izlietots šajai darbībai, jo brīvu vakaru man nebūs vēl ilgi. darbs vasarā nav tas brīnišķīgākais, kas ar cilvēku var notikt. darbs ziemā gan varētu būt viena no brīnišķīgākajām lietām… jā, un nākamajās brīvdienās gan būs jāglezno pavisam citi priekšmeti un pavisam kas cits.

katrā ziņā man patīk, kā vasara iesākusies – ar karstu sauli, muguras cepināšanu, peldēm, Latgali, Sandras satikšanu, daudz maziem mājputnēniem. labā ziņa arī par to, ka nu Jāņus varēšu svinēt kā normālus Jāņus, nevis kā kāzas vai mūzikas festivālu kā iepriekšējos gados. tagad tikai jāizdomā doma par to, kā un kur tad svinēsies šie normālie Jāņi. bet es neko neteiktu, ja tie pagadītos nedaudz nenormāli, pierasts jau.

kaķim rīt gada jubileja. un šodien, graužot burkānu, piefiksēju, ka manā mutē no nezināmām dzelmēm lien melnas pūkas. viņa spalvas ir visur. tik spalvaina sen neesmu bijusi.

kā tur bija – ja skaidras ir prioritātes, tad naudas izdošana nav vairs tēriņi, bet gan investīcijas. vajadzētu sākt investēt. tas projekts man neliek mieru un no Sabīnes nekad jau neko nevar zināt, tā ka nav ko gaidīt uz viņu, pēc mēneša viņa pēkšņi var gribēt iestāties klosterī vai tamlīdzīgi, ne vairs doties piedzīvojumā. labi, bet vispirms jāpagaida, ko saka cits S burtiņš 🙂

šodien man ienāca prātā – neesmu domāta tam, lai atstātu uz citiem iespaidu, bet gan, lai citi atstātu iespaidus uz mani un tad es tālāk kaut ko darītu ar tiem iespaidiem.