Man ir piemetusies kaut kāda šausmīga pavasara depresivitāte vai tml… Nesaprotu, vai tas saistīts ar pavasari vai vienkārši ir. Gan jau vienkārši ir. Bet diezgan pretīgi. Viss laikam sākās ar grupas ”Martas Asinis” koncertu, kur aizgājām mēs ar K, bet vēlāk pievienojās vēl viena K draudzene. Kaut kā man nepatika tas koncerts. Nē, koncerts bija lielisks, vēl joprojām drillēju viņu dziesmas jau gandrīz nedēļu. Tas vakars nepatika. Sākums jau bija ok, bet pēc tam, nez… Grūti komentēt. Katrā ziņā nākamajā dienā es biju tāda nekāda, bija jābrauc uz dzimto vietu, bet galīgi negribējās neko. Ok, kaut kā uz pēcpusdienu izklumburēju ārā no mājas, jāstāv vēl tizlajā autobusā bija, aizbraucot nekas nemainījās. Melns, nelaimīgs mākonis es biju, riebīgi… Jā, šitā jau kādas piecas dienas. Līdz ar to nav nekādas vēlmes darīt arī visu ko citu – kārtot māju, taisīt ikrīta masāžu, rūpēties par to, lai es būtu vismaz kaut cik sabiedriski aktīva, plānot brīvdienas… Izraudāties varbūt tā līdz mielēm vajadzīgs.