Pārlieku mierīgā darba ikdiena (tieši fiziskajā ziņā, daudz stresa man tiešām nevajag) ir ļoti nogurdinoša lieta. Arvien vairāk sāk prasīties aktīvu darbību, spriņģot apkārt kā jēriņam, tērēt enerģijas krājumus un tādējādi akumulēt jaunus. Vienīgā izeja šeit būs tādā veidā pavadīt savas brīvdienas. Darbu mainīt vēl neprasās. Saplānot daudz brīvdienās, plānošana palīdz arī vairāk izdarīt, gribu par to pārliecināties. Likvidēt rituālu katru rītu sākt ar ieslēgtu datoru, diemžēl kaitina arī šī rituāla izpausmes no otras puses, jo ar mani tik ļoti traki kā ar viņu vēl nav. Ieplānot, ko es daru uzreiz, ikreiz kā izkāpju no gultas. Un ko daru pēc tam. Jo, ja rīta puse uzreiz enerģiski iešūpojas, tad arī nav problēmu atlikušo dienu noturēt uz īstā viļņa. Bet ja jau no paša rīta sāk gurķoties un bremzēties, tad diena tā arī paiet truli, bezkrāsaini un plakani kā veca pankūka, es sāku rūgt un skābt kā veca vecene bez nākotnes.

Un galvenais – lai katru dienu es izkustētos no mājas! Kaut tas būtu rīta skrējiens tikai, bet vislabāk – gan rīta skrējiens, gan aktīva pastaiga ar kaut kādu mērķi (piemēram, aiziet līdz centram vai aiziet līdz lielajai Maximai vai K-Rautai, vai arī vienkārši izstaigāt visas vietas centrā, kur kaut ko vajag).

Mums tuvākajā laikā, kad iespējams, jāsāk remontdarbi dzīvoklī! Pārmaiņas, jā! Vispirms griesti, tad sienas. Vispirms istaba, tad virtuve.