šodien darbā bija tumšmatainā Ilona un man pat patika, ka viņa bija un viņa runāja. mūsu sarunu rezultātā man radušās šādas tādas atziņas. es sapratu, ka būt par pašnodarbināto ir vienkārši lieliski. esi boss sev, dari ko un kā vēlies, dari radošu darbu un mīli dzīvi. ja māki un ja veicas ar visu, pelni daudz un izvairies no nodokļu nomaksas, ja vien vēlies.

tā ka doma par savu šūšanas vai jebkādu salonu nav nemaz tik slikta.

bet man ir pretreakcija pret apgūto un pabeigto profesiju. nu, nejūtos es kā interjera dizaineris līdz pašām saknēm, līdz pašam galam, vēl joprojām jūtu, ka meklēju to savu īsto un vienīgo nišu.. jeb – kā nopelnīt ar to, kas patiesi aizrauj un jūsmina.

vēl arī šodien pārspriedām to, ka cilvēki šādu darba prieku, kas nes arī naudu, kaut kādu privāto biznesu neņem par pilnu. ja tu neesi kādā rāmīti, kā piemēram, ”pasniedzējs”, ”pārdevējs”, ”bankas darbinieks”, tad skatās uz tevis kā uz nabadziņu, pat ja sanāk vidēji pelnīt brangāk par jau nosauktajiem rāmīšiem.