jūra nozīmējot mīlestību. man bija viļņi un vējš (labi vien, ka ne viļņi un smaka, kā dažam labam). un šūpo, šūpo! ka tik turies.mūsu attiecības nav zaļa miera osta ar ”mīļā, es saprotu”. ir dažādi. visādi. mūsu attiecības ir divu pūķu attiecības.

San reiz teica, ka vīrieši ir kā dažādas elektroniskas ierīces, ar kurām jāiemācās apieties, katrai sava instrukcija. un ka es ar laiku iemācīšoties. spiest pareizās podziņas un pareizās kombinācijas.

vispār grūti no malas paskatīties uz savām un sev tā tuvākā vīrieša attiecībām. jo viļņi un vējš. varu tikai pateikt, ka īsti parasti tas nav – skatīties modeļu šovu, kur meitenes pārlaimīgas un spiedzošas, un atcerēties šī rīta mazo mākoni, kā arī veikala mazo mākoņa situāciju, reizē apzinoties, ka es arī mūsu attiecībās gribu būt kā tās pusplikās meitenes. nu ne gluži pusplika, bet pārlaimīga gan. un gribu redzēt viņu tādu. pliku, puspliku, apģērbtu, visādu, bet pārlaimīgu gan lielākoties. es nezinu, kādām jābūt lieliskām attiecībām. zinu tikai to, ka man attiecības ir, un es viņu mīlu. viņš mani arī. zinu jau zinu. tikai mēs īsti kaut ko kaut kā nemākam.

mākoņi – tie ir dusmu, aizvainojuma, skumju, izmisuma mākoņi. dažādi. kā kuru reizi, kā kura stīga. manī tā skumju un izmisuma stīga skaļāka, viņā – dusmu un aizvainojuma. šiem mākoņiem parasti tīk bagātīgi piepildīt telpu starp mums, tā ka lēnām tie tik spēj izklīst, un spēcīgā alerģija pret tiem liek manām acīm asarot.

katrā ziņā savstarpējās attiecības ar cilvēku, ko mīli, nav viegls uzdevums, bet skaists jau gan. process un uzdevums reizē. augt un attīstīties – burāt uz miera ostu.. tur dažkārt tiešām par katru cenu gribās pietauvoties.